sievietei

par bērniem, sievietēm un sapņiem…

Citāda kopā būšana! augusts 18, 2011

Filed under: Vecākošanās — sievietei @ 9:38 priekšpusdienā

Mums katram ir kādas īpašas spējas vai īpašs talants, kāda laba rakstura īpašība, kas mūs izceļ, kaut kas, kas padodas labāk, kaut kas, kas padodas sliktāk.

Vienmēr esmu zinājusi un sajutusi, ka lieliski tieku galā ar zīdaiņiem un mazuļiem līdz 3 gadu vecumam. Es sajūtu šo vecumu,  lieliski izdzīvoju to ar saviem bērniem.

Bet man vienmēr ir bijis īpaši jāpiedomā kā sakārtot savu ikdienu, kad mani bērni vairs nebija mazie pūkainie kamoliņi, bet sāka rādīt arī kādu asumiņu, kādu īpašu savas personības šķautni. Kad mūsu kopā būšana vairs nebija baudāma tuvu kopā slingā, mierīgi rotaļājoties uz grīdas, bet kad šai kopā būšanai bija jāatrod citi ceļi.

Es zinu, ka viņi tāpat kā agrāk vēlas būt kopā un baudīt šo kopā būšanu, bet tagad šai kopā būšanai nepieciešams vairāk fantāzijas un aktīvas rīcības. Man gan parasti ir grūti šajā jomā, jo man ir divi puikas un ļooooti aktīvi!

Mums ļoti patīk Elizabeth Mitchell radošās darbības un gaišās dziesmas. Es parasti tās klausos, lai gūtu iedvesmu jaunām idejām un arī  maniem puikām ļoti patīk tās klausīties.

Mums visiem patīk dziedāt, tāpēc mēs dziedam daudz kopā. Mamma ņem rokās ģitāru un bērni ar platām mutēm dzied līdzi.

Te vēl kāda dziesma.

Zīmēšana ir vēl viens mūsu kopā būšanas veids, kurš spēj atraut no jebkurām blēņām. Parasti gan tas lielākais prieks ir tad, ja mamma sēž un zīmē un puikām atliek vien komentēt ko zīmēt tālāk. Bet es viltīgi mēģinu viņus iesaistīt. Galvenais, jo aktīvāk, jo labāk! Tāpēc vienu sūtu pēc nepieciešamās lapiņas ārā, kuru jāpielīmē, otru pēc pirkstiņu krāsām…jo zīmēt ar zīmuli tak ir garlaicīgi!

Jā un zīmēt kārtīgi sēžot pie galda ir garlaicīgi un ir arī kāds brīdis, kad zīmēt uz papīra ir garlaicīgi – daudz interesantāk zīmēt uz savām ķermeņa daļām…visām!:)

Te dažas idejas kā zīmēt, līmēt un darīt kopā!

Āboli cukurā.

Pirkstiņu rotaļas ar krāsām.

Dators, internets un citas tehnikas nepielūdzami ir ienākušas mūsu ikdienā, tāpēc arī tās mums bieži vien palīdz. Piemēram, vienā no manu puiku mīļakajām nodarbēm – krāsošanā.

Izkrāso pats.

Virtuālā krāsošana.

Bet pats galvenais (sevišķi, ja ir divi puikas) skriet, dauzīties, lekt, spēlēt bumbu un citas ne visai sievišķīgas lietas!

 

 

 

 

 

 

 

Kāda ir jūsu kopā būšana?

 

Fotogrāfijas rakstā: Evitas Žvagiņas-Jākobsones personīgais arhīvs

Advertisements
 

Upeņu lapu uzlējums jūlijs 30, 2011

Filed under: Putnošanās — sievietei @ 4:58 pēcpusdienā

Šodien ar puikām lasījām dārzā ogas. Uhh, labi, ka vēl vecākiem ir spēks uzturēt dārzus pie savām mājām. Mazajiem ir interesanti un tik daudz jautājumu ko uzdot par ogām, augiem, tārpiem, vabolēm utt.

Salasījām arī pilnu maisu ar upeņu lapām. Nolēmu izmēģināt kādu recepti, kuru man ieteica mana draudzene, kosmētiķe, aromaterapeite un vienkārši fantastiska sieviešu lutinātāja!

Upeņu lapu uzlējums ar eļļu – lieliski garšos ar salātiem. Var pievienot arī citas garšvielas – čilli vai baziliku. Bet vēl labāk ziemā noderēs dažādām ādas problēmām kā plaisājošiem papēžiem, sausiem elkoņiem, iekaisušām lūpām, sasprēgājušām rokām  un citiem ādas sausumiem.

Pagatavošana:

Nolasam upeņu lapas. (vēlams pēc tam, kad nolasītas pašas upenes)

Noliekam vienu vai divas dienas mazliet apžūt. Lai zaudē lieko mitrumu, bet ne izkalst.

Saliekam apžāvētas lapas pudelē, burkā vai kādā citā aizvākojamā stikla traukā.

Pārlejam ar vīnogu kauliņu eļļu.

Pāris dienas uzlējumu noliekam uz palodzes saulē.

Tad novietojam tumšā vēsā vietā uz 3-4 nedēļām.

Pēc 4 nedēļām nokāšam un lietojam.

Es šo uzlējumu šogad taisu pirmo reizi, tāpēc par to, kā izdevās, uzrakstīšu vēlāk.

 

Atlikušās lapas noteikti izkaltēšu, lai ziemā būtu upeņu lapu tēja, kas lieliski noderēs, kad kāds no mūsu ģimenes būs apslimis un ilgosies pēc papildus uzmanības!

 

Informācijai:

Upenes

Ārstniecībā izmantojamās augu daļas: lapas / pumpuri / augļi /
Lieto kā sviedrēšanas līdzekli, pie aizsmakuma, pie čūlas slimībām, pie garā klepus, cingas, mazasinības, smaganu asiņošanas, nieru, urīnceļu slimībām, kā vieglu caurejas līdzekli un arī pret caureju; pie tūskām, reimatisma, podagras, pie asiņošanām u.c.
(“Augi un veselība”, 1997.)

 

Iebiedēšanas taktika marts 19, 2011

Filed under: Vecākošanās — sievietei @ 9:29 pēcpusdienā

Katru dienu tiekoties un runājoties ar māmiņām un sievietēm jau sen esmu secinājusi, ka būt par māti ir grūti. Nē, ne jau principā grūti. Būt par māti šīs darbības dziļākajā un dabas dotajā nozīmē ir neaprakstāma laime, kas mūža garumā liek sievietei justies it kā iemīlēšanās satdijā… kādus pāris centimetrus virs zemes.

Grūtu un mokošu šo procesu padara ne jau negulētās naktis, ne jau cīņa par zūdošo pienu, nedz arī domas par to vai daram pareizi un to vai mūsu lolojums būs laimīgs. Viss iepriekšminētāis ir mūsu neaprakstāmās laimes sastāvdaļa, jo katra negulētā nakts beidzas ar rītu, kad mazais, siltais un smaržīgais ķermenītis uz rīta pusi, mums beidzot pieglaudies, iemieg;  katrs uztraukums par mazuļa laimi vainagojas ar skanošajiem smiekliem, kas vienā sekundē aizslauka visus ikdienas kreņķus.

Grūtu un mokošu šo procesu padara mūsdienu “iebiedēšanas taktika”, ar kuru nodarbojas gandrīz visi speciālisti un ārstniecības personas, kas piedalās mūsu mazuļu veselības aprūpē.

Kas ar mums noticis, ja vienīgais, ko spējam iedomāties, lai mūsuprāt neprātīgo māti vestu pie prāta, ir sākt biedēt jau tā nepārliecināto jauno māmiņu ar visneiedomājamākām likstām, kas sagaida viņas mazuli, ja viņa turpinās tādā garā. Ja nedos knupi, tad noteikti mazulis sūkās īkšķi un nosūkās šķību. Ja nedos antibiotikas, tad mūsu bērnam jau garantēts plaušu karsonis un nopietnas komplikācijas. Ja nēsās slingā…, ja gulēs kopā…, ja nepotēs…utt. Šo sarakstu, protams, var turpināt un turpināt.

Ko mēs iegūstam no šādas “iebiedēšanas taktikas”? Iebiedētu, nepārliecinātu māmiņu, kura izejot no speciālista kabineta jūtas kā vissliktākā māte, kura nespēj nodrošināt savam mazulim vislabāko. Vai šāda māmiņa ir spējīga aprūpēt savu mazuli? Šādi iebiedēta māmiņa kā ar burvju nūjiņu nodot savu uztraukumu savam mazulim un zaudē vissvarīgāko, kas viņai nepieciešams un dabas dāvāts – savas sajūtas, instinktus, spēku pieņemt pareizos lēmumus un SAJUST savu mazuli! Kāpēc? Jo bailes ir tās, kas paralizē domāšanu. Jā, bailes disciplinē, bailes liek darīt tā kā citi dara, bet tās neaktivizē domāšanu, tās paralizē visu, kas māmiņai dots no dabas, lai pieņemtu pareizos lēmumus attiecībā uz savu atvasi.

Svarīgākais, kas mums kā speciālistiem jaunajām māmiņām būtu jādod ir pārliecība par saviem spēkiem, būt par galveno noteicēju sava mazuļa aprūpē, sajust sava mazuļa vajadzības, nevis baidīties par katru nepareizo kustību mazuļa nēsāšanas procesā, lēkāt apkārt kliedzošajam, koliku pārņemtajam mazulim ar brīnumpilieniņiem un pēc katras reizes, kad viņai šķiet, ka trūkst piena, ķerties pie mākslīgā piebarojuma.

Mīļie, mēs esam tie, kuri mācās un iegūst prasmes, lai palīdzētu nevis iebiedētu! Un palīdzēt var tikai koncentrējoties un pašu māmiņu un māmiņas spējām rūpēties par savu mazuli. Ar iebiedēšanu mēs padaram visu vēl sliktāku, jo laupām māmiņai būt par EKSPERTU sava bērna aprūpē. No mazuļa viedokļa, tas ir pats ļaunākais, kas var būt, ja galvenā persona, no kuras viņš sagaida atbalstu un izpratni par situāciju tā vietā viņam sniedz bailes, uztraukumu un absolūtu nesapratni par viņa vajadzībām.

 

Par putniem marts 6, 2011

Filed under: Putnošanās — sievietei @ 1:21 pēcpusdienā

Šis ieraksts tapa pēc 2010.gada slingošanas nedēļas un tika ievietots ManiSlingi mājas lapā…rakstīju to pēc divām smagām organizēšanas nedēļām…Aija, šo izlasot, ieteica steidzīgi ņemt atvaļinājumu!:))

Ievietoju to te, jo tas ir ļoti spilgts mana emocionālā stāvokļa brīdis.


Nejauši portālā draugiem.lv uzgāju Dinas Preisas fotogrāfiju galeriju, kur no bildēm pretīm veras tik pasakaini tīras, spožas un laimīgas acis! Un klāt dzejolis…tik pašpietiekams…komentārus nelūdzošs…

Noklausieties zemāk pievienoto rotaļīgo dziesmiņu, izlasiet dzejoļus atkal un atkal! Vai jums nešķiet, ka visi mūsdienu uzstādījumi par pareizu bērna barošanu, barošanas starplaiku ievērošanu, negulēšanu vienā gultā, mātes personīgo robežu ievērošanu utt. ir absolūti bezjēdzīgi, neloģiski un pretdabiski?

 

Fotogrāfijas: Dina Preisa http://dinapreisa.wordpress.com/

kad jūs gribēsiet bērnu
padomājiet par putniem

padomājiet par putniem
kas lidinās debesīs

padomājiet par putniem kas nenolaižas
nevienu brīdi uz zemes šīs

padomājiet par atšķirtību
kas lido uz dienvidiem prom

par salām kuras nav piesaistītas
un vējainā laikā pa ezeriem peld

par Klīstošo holandieti

par zvaigznēm un kā tās attālinās
tik drausmīgi ātri ka neaptver prāts

ziniet es pats to izdarīju
vienīgi putnu pierunāts

nē kad jūs gribēsiet bērnus
padomājiet par zvēriem

padomājiet par lāčiem
kas lidinās debesīs

par tādiem lāčiem kas nenolaižas
nevienu brīdi uz zemes šīs

padomājiet cik viegli
lāčiem ir debesīs

/Klāvs Elsbergs/

http://www.youtube.com/watch?v=GVQdC8YrrZI

No manas puses šis ir kā aicinājums aizdomāties, ka mūsu bērni nav šī postmodernā sociuma sastāvdaļa, tāpat kā mēs paši…mūsu bērni ir no citas, daudz labākas pasaules, tāpat kā mēs paši…

Tāpēc rūpes par mūsu bērnu labklājību, ne to, ko pieprasa sociums, bet to, ko pieprasa viņu daba, ir vitāli nepieciešamas, lai šīs skaistās acis vienmēr mirdzētu tik spoži un tīri!

Kā bērni guļ

Paskaties naktī,
neviļus paskaties naktī −

bērni guļ tā,
ka pasaules karš kļūst neiespējams.

Rokām aptvēruši

savus bailīgos zaķus un drosmīgos lāčus
vai arī tikpat mīļo

spilvena stūri,
kājām, kājelēm uz visām pusēm
visneiedomājamākajās pozās guļ
bērni.

Vai tas ir smaids no
gaisušās dienas
vai topošā sāpe no
nākamās −

kas to lai zina,
bet putnelim,

lūpu kaktā kas tup,
ir mierīga miega maigie spārni,

Ar tādu uzticību,
ar tādu paļāvību
guļ bērni −
ka pasaules karš kļūst neiespējams,

Un vispār jebkurš karš.

/Māris Čaklais/

http://www.youtube.com/watch?v=8wBx80wY6eI&feature=related

 

Mani puikas

Filed under: Mana ģimene — sievietei @ 12:51 pēcpusdienā

Viņi ir pats jaukākais un skaistākais, kas man dots un pats grūtākais, ko dzīve man uzticējusi! Viņi ir vienīgie, kuri vienā sekundē spēj manu smaidu pārvērst asarās un manas dusmas pārvērst smieklos. Mani puikas…